1. noteikums
Bīskapu[1] lai ordinē divi vai trīs citi bīskapi.
2. noteikums
Presbiterus[2] un
diakonus, kalpotājus[3], lai
ordinē viens bīskaps.
3. noteikums
Ja kāds bīskaps vai presbiters
pretēji Dieva brīdinājumam par upura pienešanu, pienesīs pie altāra kādas citas
lietas, vai medu, vai pienu, vai vīna vietā no kaut kā cita taisītu dzērienu,
vai putnus, vai kādus dzīvniekus, vai dārzeņus, pretēji noliktajam, izņemot
vārpas vai vīnogas tam noliktajā laikā, - lai tiek atstādināts (izmests) no
svētā amata. Pie altāra aizliegts pienest jebko citu, izņemot eļļu lampām un
vīraku, Svētās veltes laikā.
4. noteikums
Jebkādus citus darba augļus sūtīt
uz māju bīskapam un presbiterim, bet nenest pie altāra. Saprotams, ka, bīskaps
un presbiteri dalīsies šajos augļos ar diakoniem un citiem kalpotājiem.
5. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai diakons
lai nepadzen savu sievu, it kā svētuma (dievbijības) dēļ. Bet ja padzen, lai
tiek atšķirts no baznīcas kopības; un ja viņš paliek pie sava, lai tiek atstādināts
(izmests) no amata.[4]
6. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai diakons
lai neuzņemas uz sevi pasaulīgas raizes. Citādi lai tiek atstādināts (izmests)
no svētā amata.
7. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, Lieldienas (Pashu) svinēs pirms pavasara dienas un nakts
ekvivalenta (vienādības) kopā ar jūdiem, - lai tiek atstādināts (izmests) no
svētā amata.
8. noteikums
Ja bīskaps vai presbiters, vai
diakons, vai kāds cits no svētā saraksta, veicot pienešanu, nepiedalīsies
(Svētajā Vakarēdienā), lai saka iemeslu, ja tas ir cienīgs (svētīts[5]),
lai viņam tiek piedots. Bet ja nesaka, lai tiek atšķirts no baznīcas kopības,
kā tāds, kas kļuvis par ļaunuma iemeslu ļaudīm un tam, kurš pienesis upuri,
aizdomas pievērsis, it kā tas nepareizi upuri pienesis būtu.
9. noteikums
Visus ticīgos[6],
kas ieiet baznīcā un Rakstus klausās, bet nepiedalās lūgšanā un Svētajā Vakarēdienā
līdz galam, kā tādus, kas baznīcā nelikumības (nepiedienības) darījuši,
jāatšķir no baznīcas kopības.
10. noteikums
Ja kāds lūdzas kopā ar no baznīcas
kopības nošķirtu cilvēku, kaut arī tas būtu mājās, tāds lai pats tiek nošķirts.
11. noteikums
Ja kāds piederot klēram[7],
ar tādu kas no klēra patriekts (izmests), kopā lūgsies, lai pats tiek
patriekts.
12. noteikums
Ja kāds no klēra vai pasaulniekiem[8], kas
atšķirts no baznīcas kopības, vai nav cienīgs, ka viņu pieņem klērā, aizies un
citā pilsētā tiks pieņemts bez attiecīga dokumenta, - lai tiek atšķirts gan
tas, kurš pieņēma, gan tas, kuru pieņēma.
13. noteikums
Ja tas ir atšķirtais, tad lai viņa
atšķirtība turpinās, kā tadam, kurš melojis un Dieva Baznīcu apmānījis.
14. noteikums
Nav atļauts bīskapam atstāt savu diecēzi[9] un
pāriet uz citu, kaut arī daudzi viņu par to pārliecinātu, ja nu vienīgi ir kāds
cienījams iemesls, kas spiež viņu to darīt, kā tādu, kurš var lielāku labumu
tur mītošajiem nest ar piedienīgu vārdu. Un to darīt ne pēc sava prāta, bet pēc
daudzu bīskapu sprieduma un pēc stipras pārliecības.
15. noteikums
Ja kāds, presbiters vai diakons,
vai klēra sarakstā esošs, atstās savu draudzi un pāries uz citu, un pilnīgi
pārbrauks uz turieni, tur dzīvot bez sava bīskapa atļaujas, - tādam tiek
pavēlēts vairāk nekalpot, un īpaši, ja savu bīskapu, kas viņu aicinājis
atgriezties, nav paklausījis. Bet ja viņš paliks savā nepaklausībā, tad tur lai
ir draudzes kopībā kā pasaulnieks.
16. noteikums
Ja bīskaps, pie kura tā noticis,
neņem vērā tam noteikto aizliegumu, pieņem kalpošanā viņus kā klēra biedrus,
lai tiek nošķirts, kā nekārtību cēlājs.
17. noteikums
Kurš pēc Svētās Kristības ir bijis
divās laulībās, vai viņam bijusi konkubīne, tāds nevar būt nedz bīskaps, nedz presbiters,
ne diakons, nedz vispār sastāvēt svēto amatu sarakstā.
18. noteikums
Kurš apņēmis par sievu atraitni vai
noraidītu sievu, vai ielasmeitu, vai verdzeni, vai aktrisi, nevar būt nedz
bīskaps, ne presbiters, ne diakons, ne vispār sastāvēt svēto amatu sarakstā.
19. noteikums
Kurš bijis laulājies ar divām māsām
vai māsīcu, nevar būt klērā[10].
20. noteikums
Kurš no klēra galvos par kādu, lai
tiek izraidīts (izmests).
21. noteikums
Kastrāts, ja par tādu kļuvis
cilvēku vardarbības rezultātā vai vajāšanu rezultātā vīriešu locekļus zaudējis,
vai par tādu piedzimis, ja ir tā cienīgs, lai kļūst par bīskapu.
22. noteikums
Kurš pats sevi kastrējis, lai
netiek pieņemts klērā: pašnāvnieks ir Dieva radības ienaidnieks.
23. noteikums
Ja kāds no klēra pats sevi kastrēs,
lai tiek izraidīts (patriekts). Jo viņš ir pašnāvnieks.
24. noteikums
Pasaulnieks, kurš pats sevi
kastrējis, lai tiek uz trīs gadiem no Noslēpumiem[11]
atšķirts. Jo viņš ir savas dzīves kropļotājs.
25. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons, kas pienākts laulības pārkāpšanā vai zvēresta laušanā, vai pie
zādzības, lai tiek no svētā amata izraidīts (izmests), bet lai netiek atšķirts
no baznīcas kopības. Jo Raksti saka: nesodi divreiz par vienu pārkāpumu[12]. Tas attiecas arī
uz pārējiem.
26. noteikums
Pavēlam, no tiem, kas bezlaulībā
klērā iestājušies, pēc vēlmes laulāties drīkst tikai tie, kas lasa un dzied.
27. noteikums
Pavēlam: bīskapu vai presbiteri, vai
diakonu, kurš sit taisnos grēciniekus vai netaisnos aizvainotājus un caur to
vēlas iebiedēt, izraidīt (izmest) no svētā amata. Jo Tas Kungs mums tā nav
mācījis, bet pat pretēji, pats sists ticis, bet pretī nesita, pelts ticis, bet nepēla pats,
ciešot, nevienam nedraudēja[13].
28. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, par acīmredzamiem pārkāpumiem taisnīgi izraidīts, uzdrīkstēsies
atkal kalpot tā, kā tas agrāk viņam bija uzticēts, - tādu pilnībā atšķelt no
Baznīcas.
29. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, šo amatu nopircis, tad lai izraida gan viņu, gan to, kurš amatā
iesvētījis, un no kopības lai pilnībā tiek atšķelts, kā Sīmanis burvis no manis, Pētera[14].
30. noteikums
Ja kāds bīskaps, pasaulīgu valdību
izmantodams, caur viņiem saņems bīskapa varu Baznīcā, lai tiek izraidīts
(izmests) un nošķirts, kā arī visi, kas ar viņu kontaktē.
31. noteikums
Ja kāds presbiters, necienīdams
savu bīskapu, atsevišķi draudzi sāks savākt un citu Altāri veidot, kas netiks
iesvētīts no cienījama bīskapa, lai tiek izraidīts kā varaskārs. Jo viņš ir
varas zaglis. Tā lai tiek izraidīti arī pārējie no klēra, kas viņam
pievienojušies. Pasaulnieki, lai tiek atšķirti no baznīcas kopības. Tas lai
notiek pēc bīskapa pirmā, otrā un trešā brīdinājuma.
32. noteikums
Ja kāds presbiters vai diakons no
bīskapa atrodas atšķirtībā, tad nepiedien viņam sabiedrībā atpakaļ pieņemtam
tikt no cita bīskapa, kā tikai no tā, kas viņu atšķīris, ar izņēmumu gadījumā
ja tas bīskaps ir nomiris, kurš viņu atšķīris.
33. noteikums
Nepieņemt nevienu no svešiem
bīskapiem vai presbiteriem, vai diakoniem bez apliecinoša dokumenta, un kad tas
tiks uzrādīts, tad lai tiek izspriests; un ja tie būs svētas dzīves
sludinātāji, lai tiek pieņemti; ja nē, - iedodiet viņiem, kas vajadzīgs, bet
nepieņemiet viņus sabiedrībā (kopībā). Jo daudz kas ir viltots.
34. noteikums
Katras tautas bīskapiem ir jāzina,
kurš ir pirmais starp viņiem[15],
un jāatzīst tāds kā vadītājs (galva), un neko, kas ir pāri viņu varai, nedarīt
bez apspriešanās ar viņu; darīt tikai to, kas attiecas uz viņa diecēzi un
vietām, kas tai pieder. Bet arī pirmais viņu vidū lai neko nedara bez kopējas
apspriedes. Jo tādējādi būs vienprātība, un Dievs par Kungu Svētajā Garā, Tēvs,
Dēls un Svētais Gars tiks izslavēti.
35. noteikums
Bīskaps lai neuzdrīkstas ārpus
savas diecēzes uzlikt rokas (iesvētot par presbiteri, diakonu) pilsētās un
ciemos, kas nav viņa pakļautībā. Ja viņš tiek pieķerts, un darījis to bez
atļaujas no tā, kura pakļautībā ir šīs pilsētas vai ciemi, lai tiek izraidīts
(izmests) viņš un tie, kurus viņš iesvētījis.
36. noteikums
Ja kāds, ar roku uzlikšanu bīskapa
kārtā iesvētīts, nepieņem kalpošanu un rūpes par tautu, kas viņam uzticēta, lai
tiek atšķirts līdz laikam, kad pieņems savu kalpošanu. Tāpat arī presbiters un
diakons. Un ja ies turp, un netiks pieņemts, ne pēc savas gribas, bet pēc
tautas ļaunuma, tad viņš lai ir bīskaps, bet tās pilsētas klērs lai tiek
atšķirts par to, ka nav šo nepakļāvīgo tautu mācījuši.
37. noteikums
Divreiz gadā lai notiek bīskapu
sanāksme, un lai viņi savā starpā apspriež svētas dzīves dogmas, un lai izšķir
gadījušos baznīcas konfliktus: pirmo reizi Vasarsvētku ceturtajā nedēļā, otro
reizi – 12.oktobrī.
38. noteikums
Bīskaps lai ir atbildīgs par visām
baznīcas mantām, un ar tām rīkojas kā Dieva priekšā. Bet nav pieļaujams viņam
piesavināties kaut ko no šīm lietām vai saviem radiem dāvināt to, kas pieder
Dievam. Ja viņi ir nabagi, tad lai viņš padod tiem kā nabagiem, bet ar šo
aizbildinājumu lai nepārdod to, kas pieder Baznīcai.
39. noteikums
Presbiteri un diakoni bez bīskapa
atļaujas lai neko nedara, jo viņam ir uzticēti Dieva ļaudis, un viņš dos
atbildi par viņu dvēselēm.
40. noteikums
Lai ir skaidri zināms, kas bīskapam
personīgi pieder (ja viņam ir kāds privāts īpašums), un skaidri zināmas Kunga
mantas, lai bīskapam, mirstot ir vara atstāt savu īpašumu kam vēlas un kā
vēlas, lai bīskapa īpašums, kuram reizēm ir sieva un bērni, vai radi, vai
vergi, netiek iztērēts tā, it kā tas baznīcai piederētu. Jo tas ir pareizi
Dieva un cilvēku priekšā, lai arī Baznīcai nebūtu jācieš kāds ļaunums tā dēļ,
ka nav skaidri zināms, kas bīskapam pieder; un bīskapam vai viņa radiniekiem
netiek atņemts īpašums baznīcas dēļ, vai arī, ka viņa tuvinieki šī iemesla dēļ
netiesātos un viņa nāve netiktu pavadīta ar strīdiem.
41. noteikums
Pavēlam bīskapam valdīt pār
baznīcas īpašumiem. Ja nenovērtējami dārgās cilvēku dvēseles ir viņam jāuztic,
tad vēl jo vairāk jārūpējas par naudu, lai viņš izrīkojas ar visu pēc savas
varas un tiem, kas prasa, caur presbiteriem un diakoniem dotu ar Dieva bijību
un visādu labvēlību; tāpat (ja tas ir nepieciešams) lai aizņemas pats savām un
pieņemto ceļojošo brāļu nepieciešamībām, lai necieš trūkumu nekādā veidā. Jo
Dieva Likums ir noteicis, lai tie, kas Altārim kalpo, no Altāra arī pārtiek,
tāpat kā karavīrs nepaceļ roku uz ienaidnieku, ja ir uz sava uztura.
42. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons, kas nodevies azartspēlēm un dzeršanai, vai nu lai pārstāj, vai lai
tiek izraidīts (izmests).
43. noteikums
Ipodiakons[16]
vai lasītājs, vai dziedātājs, tādas lietas darošs, lai izbeidz, vai lai tiek
izraidīts. Tāpat arī pasaulnieki.
44. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons, kas no parādniekiem kukuļus (ienākumus, procentus) pieprasa, vai nu
lai izbeidz, vai lai tiek izraidīts (izmests).
45. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons, kurš tikai lūdzies ar herētiķiem[17],
lai tiek atšķirts. Bet ja atļaus viņiem kaut ko darīt kā Baznīcas kalpotājiem,
lai tiek izraidīts (izmests).
46. noteikums
Bīskapu vai presbiteri, kas
pieņēmuši herētiķu kristību vai upuri, pavēlam izraidīt (izmest). Kāda daļa Kristum ar beliaru
(velnu); vai kāda daļa taisnam (ticīgam) ar netaisnu (neticīgu)[18].[19]
47. noteikums
Bīskaps vai presbiters, ja kristīs
tādu, kurš patiesībā jau ir kristīts, vai ja nenokristīs tādu, kas no nešķīstiem
pazemots, lai tiek izraidīts (izmests) kā tāds, kas apsmej Kristu un Kunga nāvi
un neatšķir mācītājus no viltus mācītājiem.
48. noteikums
Ja kāds no pasaulniekiem, padzinis
savu sievu, paņems citu, vai cita padzītu, lai tiek nošķirts.
49. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
kristī nevis pēc Kunga nolikuma , Tēvā un Dēlā un Svētajā Garā, bet trijos, kam
nav sākuma, vai trijos dēlos, vai trijos mierinātājos, - lai tiek izraidīts
(izmests).
50. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
pagremdēs nevis trīs reizes veicot Noslēpumu, bet vienu reizi, kas tiek dota
Kunga nāvē, lai tiek izraidīts (izmests). Jo Kungs nav teicis, kristījiet uz
Manu nāvi, bet: ejiet
un māciet visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā[20].
51. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, vai vispār svētā amatā esošs, nošķiras no laulības dzīves un gaļas
ēdieniem, un vīna, nevis atturības varoņdarba dēļ, bet nicināšanas dēļ, aizmirsdams,
ka visas lietas
ir labas, un ka Dievs, radīdams cilvēku, vīru un sievu radīja, un tādējādi
paļājot apmelo radību, - vai nu lai labojas, vai lai tiek izraidīts (izmests) no
svētā amata, un izraidīts (izstumts) no Baznīcas. Tas attiecas arī uz pasaulniekiem.
52. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
nepieņems tādu, kas atgriežas no grēkiem, bet atstumj, lai tiek izraidīts no
svētā amata. Jo tas apbēdina Kristu, kas ir teicis: liels prieks ir debesīs par vienu grēcinieku,
kurš atgriežas[21].
53. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters, vai
diakons, svētku dienās neēd gaļu un vīnu, nicinot, nevis atturības varoņdarba
dēļ, lai tiek izraidīts (izmests), kā tāds, kas savā paša sirdsapziņā ir
sadedzis un ir par iemeslu daudzu kārdinājumam.
54. noteikums
Ja kāds no klēra ir redzēts ēdot
izklaides vietās (restorānā, krogā), lai tiek nošķirts, izņemot gadījumu, ja
viņš ceļā nepieciešamības dēļ atpūšas.
55. noteikums
Ja kāds no klēra ieriebis bīskapam,
lai tiek izraidīts. Lai
tavu ļaužu mutēs nav ļaunuma[22].
56. noteikums
Ja kāds no draudzes ieriebis
presbiterim vai diakonam, lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības.
57. noteikums
Ja kāds no klēra ļaudīm pasmejas
par klibu, kurlu, aklu vai kādu, kuram slimas kājas, lai tiek atšķirts
(izmests). Tas attiecas arī uz pasaulnieku.
58. noteikums
Bīskaps vai presbiters, kas
nerūpējas par savu draudzi un cilvēkiem un nemāca svēti dzīvot, la tiek nošķirts.
Ja viņš paliek savā nevīžībā un slinkumā, lai tiek padzīts (izmests).
59. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons nedod vajadzībā kādam no klēra nepieciešamo, tad tāds lai tiek nošķirts.
Ja viņš nelabojas, lai tiek izraidīts (izmests), kā tāds, kas savu brāli
nogalinājis.
60. noteikums
Ja kāds bezgodīgo grāmatas lasa
priekšā kā svētas grāmatas, tā darot ļaunu tautai un klēram, lai tiek izraidīts
(izmests).
61. noteikums
Ja kāds taisnais tiek apvainots
netiklībā, laulības pārkāpšanā vai kādā citā aizliegtā lietā un tiek pieķerts
to darot, tad lai tāds netiek ievests klērā.
62. noteikums
Ja kāds no klēra, nobijies no jūda
vai grieķa, vai herētiķa, atteiksies no Kristus vārda, lai tiek izstumts no Baznīcas.
Ja viņš atteiksies no Baznīcas kalpotāja vārda, lai tiek padzīts no klēra. Bet
ja viņš nožēlo grēku, tad lai tiek pieņemts kā pasaulnieks.
63. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, vai jebkurš no svētā amata, ēdīs asiņainu gaļu vai zvēru saplosītu
gaļu vai maitu, lai tiek izmests. Jo aizliedz likums[23].
Ja ko tādu izdarījis parasts draudzes loceklis, lai viņš tiek nošķirts.
64. noteikums
Ja kāds no klēra būs redzēts
gavējam Tā Kunga dienā[24]
vai sestdienā, izņemot vienu (Lielo Sestdienu). Lai tiek izraidīts (izmests).
Ja to dara pasaulnieks, lai tiek nošķirts.[25]
65. noteikums.
Ja kāds no klēra vai pasaulniekiem
ieies lūgties jūdu sinagogās vai pie herētiķiem, lai tiek izmests, gan no svētā
amata, gan no svētās draudzes kopības.
66. noteikums.
Ja kāds no klēra strīda laikā
iesitīs un ar vienu sitienu nositīs, lai tiek izmests par savu neatbildību
(bezkaunību). Bet ja to izdara kāds no pasaulniekiem lai tiek nošķirts.
67. noteikums.
Ja kāds ir izvarojis nesaderinātu jaunavu,
lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības. Neļaut viņam ņemt citu sievu, bet jāprec
tā pati, kuru ir izvarojis, kaut arī tā būtu bijusi ubadze (krople).
68. noteikums
Ja kāds bīskaps, presbiters vai
diakons pieņem no kāda otrreizēju roku uzlikšanu, lai tiek atstādināts no svētā
amata gan viņš, gan tas, kurš rokas uzlicis, izņemot tikai, ja ir skaidri
zināms, ka tam herētiķi rokas uzlikuši. Jo kristīts vai iesvētīts (ar roku
uzlikšanu) no tādiem nevar būt nedz ticīgs (taisns), nedz Baznīcas kalpotājs.
69. noteikums
Ja kāds bīskaps, prezbiteris vai
diakons, vai ipodiakons, vai lasītājs, vai dziedātājs negavē Svētajā
Četrdesmitdienu gavēnī pirms Pashas (Lieldienām) vai trešdienā, vai piektdienā,
lai tiek izraidīts (izmests). Par attaisnojumu var būt tikai kādas miesas
kaites. Ja negavē pasaulnieks, lai viņš tiek nošķirts.
70. noteikums
Ja kāds bīskaps, prezbiteris vai
diakons, vai kāds no klēra saraksta esošiem gavē ar jūdiem vai ar viņiem svin
vai pieņem no tiem viņu svētku dāvanas, piemēram, neraudzētās maizes vai ko
līdzīgu, lai tiek izraidīts (izmests). Ja to dara pasaulnieks, lai tiek
nošķirts.
71. noteikums
Ja kāds kristietis atnesis eļļu uz
pagānu dievnamu vai jūdu sinagogu viņu svētku dienās vai aizdedzinās sveci, lai
tiek nošķirts no Baznīcas kopības (sadraudzes).
72. noteikums
Ja kāds no klēra vai pasaulniekiem
no Svētās Baznīcas nozags vasku vai eļļu, lai tiek nošķirts no baznīcas kopības
(sadraudzes), un pieliek piecas reizes vairāk nekā bija paņēmis.
73. noteikums
Zelta un sudraba trauku, kas ir
iesvētīts, vai aizkaru, lai neviens vairs nepiesavinās savai lietošanai. Tas ir
pret likumu. Ja kāds šajā tiks ieraudzīts, lai tiek sodīts ar nošķiršanu.
74. noteikums
Bīskapam, kas tiek apvainots no
uzticības cienīgiem cilvēkiem kaut kādā lietā, jātiek citu bīskapu izsauktam;
un ja viņš ieradīsies un atzīsies, vai tiks atzīts par vainīgu, lai tiek
noteikta epitīmija[26]. Bet,
ja tiek aicināts (izsaukts) un nepaklausa, un neierodas, tad lai tiek aicināts
otro reizi caur diviem sūtītiem bīskapiem. Ja arī tad nepaklausa, tad lai tiek
aicināts trešo reizi caur diviem sūtītiem bīskapiem. Bet, ja tas necienot
neieradīsies, tad Sanāksme[27]
rīkosies pēc saviem ieskatiem, pieņems lēmumu bez viņa klātbūtnes, lai viņš
neiedomājas gūt kādu labumu no tiesas bēgot.
75. noteikums
Ja pret bīskapu liecina herētiķis, to
nepieņemt, bet arī ar vienu taisno nav pietiekami. Lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs
vārds tiek apstiprināts[28].
76. noteikums
Bīskapam nepiedien, izdabājot
brālim vai dēlam, vai citam radinieka, iesvētīt bīskapa amatā cilvēku, kuru viņš
pats vēlas. Nav pareizi radīt mantiniekus bīskapa amatam un Dieva īpašumu atdod
par dāvanu cilvēku iegribai. Nedrīkst Dieva baznīcu nodot mantinieku varai. Ja
kāds to izdara, lai šī iesvētīšana amatā tiek uzskatīta par nederīgu, un pats
tiek sodīts ar nošķiršanu.
77. noteikums
Ja kāds ir bez acs vai ir traumētām
kājām, bet ir cienīgs būt par bīskapu, tad lai viņš tāds arī ir. Jo miesas
trūkumi nepadara viņu necienīgu, bet dvēseles netikumi (netīrumi, nešķīstība).
78. noteikums
Bet akls vai kurls lai nav bīskaps,
ne tāpēc, ka ir necienīgs (apgānīts), bet lai nebūtu grūtības (šķēršļi,
kavēkļi) darot Baznīcas lietas.
79. noteikums
Ja kādam ir ļauns gars, lai netiek
pieņemts klērā, bet arī ar taisnajiem (ticīgajiem) lai nelūdzas. Bet, kad būs
atbrīvots no tā, lai viņš tiek pieņemts pie taisnajiem (ticīgajiem) un ja
cienīgs arī klērā.
80. noteikums
Tādu, kas atgriezies no pagāniskas
dzīves un tiek kristīts vai no grēcīga dzīves veida atgriezušos cilvēku nav labi
uzreiz iecelt bīskapa amatā. Jo nav tiesīgs vēl nepārbaudītam būt par skolotāju
citiem, ja nu vienīgi pēc Dieva žēlastības tas nokārtosies.
81. noteikums
Mēs teicām, ka nepiedien bīskapam
vai presbiteriem nodoties laicīgiem amatiem, tai pat laikā nepildot Baznīcas
lietas. Un tā, lai tiek pārliecināts to nedarīt vai tiek izraidīts (izmests), jo nevar kalpot diviem
kungiem[29], kā teikts Kunga
novēlējumā.
82. noteikums
Neatļaujam klērā iecelt vergus bez
viņu kungu ziņas, viņu saimniekam par apbēdinājumu. Jo no tā rodas nesaskaņas
mājās. Bet, ja vergs ir cienīgs, ka viņu pieņem kādā Baznīcas kārtā, kā tas
bija ar mūsu Anīsimu un kungs piekritīs un atbrīvos un no nama atlaidīs, tad
lai tiek iecelts.
83. noteikums
Bīskaps, presbiters vai diakons,
kas trenējas kara lietās un grib abus amatus paturēt gan Romas kundzību
(priekšniecību), gan svēto amatu, lai tiek atstādināts no svētā amata, jo ķeizaram, kas ķeizaram
pienākas un Dievam, kas Dievam pienākas[30].
84. noteikums
Ja kāds ierieb ķēniņam vai
valdniekam netaisnīgi, lai cieš sodu. Ja kāds būs no klēra, lai tiek izraidīts
(izmests) no svētā amata. Ja tas ir pasaulnieks, lai tiek nošķirts no Baznīcas
kopības (sadraudzes).
85. noteikums
Jums visiem, pie klēra piederošiem
un pasaulniekiem teicamas (cienītas) un svētas lai būtu šādas Vecās Derības
grāmatas:
Mozus grāmatas – 5: Genesis, Exodus,
Leviticius, Numeri, Deuteronomium;
Jozuas, Navida dēla – viena;
Soģu grāmata – viena;
Rutes grāmata – viena;
Ķēniņu grāmatas – četras;
Paralipomena (tas ir gabali no
dienu grāmatas) – divas;
Ezras – divas;
Esteres grāmatas – viena;
Makabeju – trīs;
Ījaba – viena;
Psalmi – viena;
Salamana – 3: Pamācības, Mācītājs, Dziesmu
Dziesma.
Praviešu grāmatas – 12: Jesajas -
viena, Jeremijas - viena, Ecēchiēla - viena, Daniēla - viena.
Pāri visam jums tiek dots
aizrādījums, lai jaunie mācās no daudzskolotā Siraha gudrības.
Mūsējās, tas ir Jaunās Derības,
Evaņģēliji – 4: Mateja, Marka,
Lūkas, Jāņa;
Pāvila vēstules – 14;
Pētera – divas vēstules;
Jāņa – trīs;
Jēkaba – viena;
Jūdas – viena;
Klementa – divas vēstules.
Un nolikums jums, bīskapiem, no
manis, Klementa, teiktais četrās grāmatās (kuras nenākas pasludināt visu
priekšā tādēļ, ka viņās ir noslēpumi[31])[32],
un darbus mūsu Apustuliskos.
Svēto
Apustuļu Noteikumi
1.
noteikums
Bīskapu[1] lai ordinē divi vai trīs citi bīskapi.
2. noteikums
Presbiterus[2] un diakonus, kalpotājus[3],
lai ordinē viens bīskaps.
3. noteikums
Ja kāds bīskaps vai presbiters
pretēji Dieva brīdinājumam par upura pienešanu, pienesīs pie altāra kādas citas
lietas, vai medu, vai pienu, vai vīna vietā no kaut kā cita taisītu dzērienu,
vai putnus, vai kādus dzīvniekus, vai dārzeņus, pretēji noliktajam, izņemot
vārpas vai vīnogas tam noliktajā laikā, - lai tiek atstādināts (izmests) no
svētā amata. Pie altāra aizliegts pienest jebko citu, izņemot eļļu lampām un
vīraku, Svētās veltes laikā.
4. noteikums
Jebkādus citus darba augļus sūtīt
uz māju bīskapam un presbiterim, bet nenest pie altāra. Saprotams, ka, bīskaps
un presbiteri dalīsies šajos augļos ar diakoniem un citiem kalpotājiem.
5. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons lai nepadzen savu sievu, it kā svētuma (dievbijības) dēļ. Bet ja
padzen, lai tiek atšķirts no baznīcas kopības; un ja viņš paliek pie sava, lai
tiek atstādināts (izmests) no amata.[4]
6. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons lai neuzņemas uz sevi pasaulīgas raizes. Citādi lai tiek atstādināts
(izmests) no svētā amata.
7. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, Lieldienas (Pashu) svinēs pirms pavasara dienas un nakts
ekvivalenta (vienādības) kopā ar jūdiem, - lai tiek atstādināts (izmests) no
svētā amata.
8. noteikums
Ja bīskaps vai presbiters, vai
diakons, vai kāds cits no svētā saraksta, veicot pienešanu, nepiedalīsies
(Svētajā Vakarēdienā), lai saka iemeslu, ja tas ir cienīgs (svētīts[5]),
lai viņam tiek piedots. Bet ja nesaka, lai tiek atšķirts no baznīcas kopības,
kā tāds, kas kļuvis par ļaunuma iemeslu ļaudīm un tam, kurš pienesis upuri,
aizdomas pievērsis, it kā tas nepareizi upuri pienesis būtu.
9. noteikums
Visus ticīgos[6],
kas ieiet baznīcā un Rakstus klausās, bet nepiedalās lūgšanā un Svētajā
Vakarēdienā līdz galam, kā tādus, kas baznīcā nelikumības (nepiedienības)
darījuši, jāatšķir no baznīcas kopības.
10. noteikums
Ja kāds lūdzas kopā ar no
baznīcas kopības nošķirtu cilvēku, kaut arī tas būtu mājās, tāds lai pats tiek
nošķirts.
11. noteikums
Ja kāds piederot klēram[7],
ar tādu kas no klēra patriekts (izmests), kopā lūgsies, lai pats tiek patriekts.
12. noteikums
Ja kāds no klēra vai
pasaulniekiem[8],
kas atšķirts no baznīcas kopības, vai nav cienīgs, ka viņu pieņem klērā, aizies
un citā pilsētā tiks pieņemts bez attiecīga dokumenta, - lai tiek atšķirts gan
tas, kurš pieņēma, gan tas, kuru pieņēma.
13. noteikums
Ja tas ir atšķirtais, tad lai
viņa atšķirtība turpinās, kā tadam, kurš melojis un Dieva Baznīcu apmānījis.
14. noteikums
Nav atļauts bīskapam atstāt savu
diecēzi[9] un pāriet uz citu, kaut arī daudzi
viņu par to pārliecinātu, ja nu vienīgi ir kāds cienījams iemesls, kas spiež
viņu to darīt, kā tādu, kurš var lielāku labumu tur mītošajiem nest ar
piedienīgu vārdu. Un to darīt ne pēc sava prāta, bet pēc daudzu bīskapu sprieduma
un pēc stipras pārliecības.
15. noteikums
Ja kāds, presbiters vai diakons,
vai klēra sarakstā esošs, atstās savu draudzi un pāries uz citu, un pilnīgi
pārbrauks uz turieni, tur dzīvot bez sava bīskapa atļaujas, - tādam tiek
pavēlēts vairāk nekalpot, un īpaši, ja savu bīskapu, kas viņu aicinājis
atgriezties, nav paklausījis. Bet ja viņš paliks savā nepaklausībā, tad tur lai
ir draudzes kopībā kā pasaulnieks.
16. noteikums
Ja bīskaps, pie kura tā noticis,
neņem vērā tam noteikto aizliegumu, pieņem kalpošanā viņus kā klēra biedrus,
lai tiek nošķirts, kā nekārtību cēlājs.
17. noteikums
Kurš pēc Svētās Kristības ir
bijis divās laulībās, vai viņam bijusi konkubīne, tāds nevar būt nedz bīskaps,
nedz presbiters, ne diakons, nedz vispār sastāvēt svēto amatu sarakstā.
18. noteikums
Kurš apņēmis par sievu atraitni
vai noraidītu sievu, vai ielasmeitu, vai verdzeni, vai aktrisi, nevar būt nedz
bīskaps, ne presbiters, ne diakons, ne vispār sastāvēt svēto amatu sarakstā.
19. noteikums
Kurš bijis laulājies ar divām māsām
vai māsīcu, nevar būt klērā[10].
20. noteikums
Kurš no klēra galvos par kādu,
lai tiek izraidīts (izmests).
21. noteikums
Kastrāts, ja par tādu kļuvis
cilvēku vardarbības rezultātā vai vajāšanu rezultātā vīriešu locekļus zaudējis,
vai par tādu piedzimis, ja ir tā cienīgs, lai kļūst par bīskapu.
22. noteikums
Kurš pats sevi kastrējis, lai
netiek pieņemts klērā: pašnāvnieks ir Dieva radības ienaidnieks.
23. noteikums
Ja kāds no klēra pats sevi
kastrēs, lai tiek izraidīts (patriekts). Jo viņš ir pašnāvnieks.
24. noteikums
Pasaulnieks, kurš pats sevi
kastrējis, lai tiek uz trīs gadiem no Noslēpumiem[11] atšķirts. Jo viņš ir savas dzīves
kropļotājs.
25. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons, kas pienākts laulības pārkāpšanā vai zvēresta laušanā, vai pie
zādzības, lai tiek no svētā amata izraidīts (izmests), bet lai netiek atšķirts
no baznīcas kopības. Jo Raksti saka: nesodi
divreiz par vienu pārkāpumu[12]. Tas
attiecas arī uz pārējiem.
26. noteikums
Pavēlam, no tiem, kas bezlaulībā
klērā iestājušies, pēc vēlmes laulāties drīkst tikai tie, kas lasa un dzied.
27. noteikums
Pavēlam: bīskapu vai presbiteri,
vai diakonu, kurš sit taisnos grēciniekus vai netaisnos aizvainotājus un caur
to vēlas iebiedēt, izraidīt (izmest) no svētā amata. Jo Tas Kungs mums tā nav
mācījis, bet pat pretēji, pats
sists ticis, bet pretī nesita, pelts ticis, bet nepēla pats, ciešot, nevienam
nedraudēja[13].
28. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, par acīmredzamiem pārkāpumiem taisnīgi izraidīts, uzdrīkstēsies
atkal kalpot tā, kā tas agrāk viņam bija uzticēts, - tādu pilnībā atšķelt no
Baznīcas.
29. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, šo amatu nopircis, tad lai izraida gan viņu, gan to, kurš amatā
iesvētījis, un no kopības lai pilnībā tiek atšķelts, kā Sīmanis burvis no manis, Pētera[14].
30. noteikums
Ja kāds bīskaps, pasaulīgu
valdību izmantodams, caur viņiem saņems bīskapa varu Baznīcā, lai tiek
izraidīts (izmests) un nošķirts, kā arī visi, kas ar viņu kontaktē.
31. noteikums
Ja kāds presbiters, necienīdams
savu bīskapu, atsevišķi draudzi sāks savākt un citu Altāri veidot, kas netiks
iesvētīts no cienījama bīskapa, lai tiek izraidīts kā varaskārs. Jo viņš ir
varas zaglis. Tā lai tiek izraidīti arī pārējie no klēra, kas viņam
pievienojušies. Pasaulnieki, lai tiek atšķirti no baznīcas kopības. Tas lai
notiek pēc bīskapa pirmā, otrā un trešā brīdinājuma.
32. noteikums
Ja kāds presbiters vai diakons no
bīskapa atrodas atšķirtībā, tad nepiedien viņam sabiedrībā atpakaļ pieņemtam
tikt no cita bīskapa, kā tikai no tā, kas viņu atšķīris, ar izņēmumu gadījumā
ja tas bīskaps ir nomiris, kurš viņu atšķīris.
33. noteikums
Nepieņemt nevienu no svešiem
bīskapiem vai presbiteriem, vai diakoniem bez apliecinoša dokumenta, un kad tas
tiks uzrādīts, tad lai tiek izspriests; un ja tie būs svētas dzīves
sludinātāji, lai tiek pieņemti; ja nē, - iedodiet viņiem, kas vajadzīgs, bet
nepieņemiet viņus sabiedrībā (kopībā). Jo daudz kas ir viltots.
34. noteikums
Katras tautas bīskapiem ir
jāzina, kurš ir pirmais starp viņiem[15],
un jāatzīst tāds kā vadītājs (galva), un neko, kas ir pāri viņu varai, nedarīt
bez apspriešanās ar viņu; darīt tikai to, kas attiecas uz viņa diecēzi un
vietām, kas tai pieder. Bet arī pirmais viņu vidū lai neko nedara bez kopējas
apspriedes. Jo tādējādi būs vienprātība, un Dievs par Kungu Svētajā Garā, Tēvs,
Dēls un Svētais Gars tiks izslavēti.
35. noteikums
Bīskaps lai neuzdrīkstas ārpus
savas diecēzes uzlikt rokas (iesvētot par presbiteri, diakonu) pilsētās un
ciemos, kas nav viņa pakļautībā. Ja viņš tiek pieķerts, un darījis to bez
atļaujas no tā, kura pakļautībā ir šīs pilsētas vai ciemi, lai tiek izraidīts
(izmests) viņš un tie, kurus viņš iesvētījis.
36. noteikums
Ja kāds, ar roku uzlikšanu
bīskapa kārtā iesvētīts, nepieņem kalpošanu un rūpes par tautu, kas viņam
uzticēta, lai tiek atšķirts līdz laikam, kad pieņems savu kalpošanu. Tāpat arī
presbiters un diakons. Un ja ies turp, un netiks pieņemts, ne pēc savas gribas,
bet pēc tautas ļaunuma, tad viņš lai ir bīskaps, bet tās pilsētas klērs lai
tiek atšķirts par to, ka nav šo nepakļāvīgo tautu mācījuši.
37. noteikums
Divreiz gadā lai notiek bīskapu
sanāksme, un lai viņi savā starpā apspriež svētas dzīves dogmas, un lai izšķir
gadījušos baznīcas konfliktus: pirmo reizi Vasarsvētku ceturtajā nedēļā, otro
reizi – 12.oktobrī.
38. noteikums
Bīskaps lai ir atbildīgs par
visām baznīcas mantām, un ar tām rīkojas kā Dieva priekšā. Bet nav pieļaujams
viņam piesavināties kaut ko no šīm lietām vai saviem radiem dāvināt to, kas
pieder Dievam. Ja viņi ir nabagi, tad lai viņš padod tiem kā nabagiem, bet ar
šo aizbildinājumu lai nepārdod to, kas pieder Baznīcai.
39. noteikums
Presbiteri un diakoni bez bīskapa
atļaujas lai neko nedara, jo viņam ir uzticēti Dieva ļaudis, un viņš dos
atbildi par viņu dvēselēm.
40. noteikums
Lai ir skaidri zināms, kas
bīskapam personīgi pieder (ja viņam ir kāds privāts īpašums), un skaidri
zināmas Kunga mantas, lai bīskapam, mirstot ir vara atstāt savu īpašumu kam
vēlas un kā vēlas, lai bīskapa īpašums, kuram reizēm ir sieva un bērni, vai radi,
vai vergi, netiek iztērēts tā, it kā tas baznīcai piederētu. Jo tas ir pareizi
Dieva un cilvēku priekšā, lai arī Baznīcai nebūtu jācieš kāds ļaunums tā dēļ,
ka nav skaidri zināms, kas bīskapam pieder; un bīskapam vai viņa radiniekiem
netiek atņemts īpašums baznīcas dēļ, vai arī, ka viņa tuvinieki šī iemesla dēļ
netiesātos un viņa nāve netiktu pavadīta ar strīdiem.
41. noteikums
Pavēlam bīskapam valdīt pār
baznīcas īpašumiem. Ja nenovērtējami dārgās cilvēku dvēseles ir viņam jāuztic,
tad vēl jo vairāk jārūpējas par naudu, lai viņš izrīkojas ar visu pēc savas
varas un tiem, kas prasa, caur presbiteriem un diakoniem dotu ar Dieva bijību
un visādu labvēlību; tāpat (ja tas ir nepieciešams) lai aizņemas pats savām un
pieņemto ceļojošo brāļu nepieciešamībām, lai necieš trūkumu nekādā veidā. Jo
Dieva Likums ir noteicis, lai tie, kas Altārim kalpo, no Altāra arī pārtiek,
tāpat kā karavīrs nepaceļ roku uz ienaidnieku, ja ir uz sava uztura.
42. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons, kas nodevies azartspēlēm un dzeršanai, vai nu lai pārstāj, vai lai
tiek izraidīts (izmests).
43. noteikums
Ipodiakons[16] vai lasītājs, vai dziedātājs, tādas
lietas darošs, lai izbeidz, vai lai tiek izraidīts. Tāpat arī pasaulnieki.
44. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons, kas no parādniekiem kukuļus (ienākumus, procentus) pieprasa, vai nu
lai izbeidz, vai lai tiek izraidīts (izmests).
45. noteikums
Bīskaps vai presbiters, vai
diakons, kurš tikai lūdzies ar herētiķiem[17],
lai tiek atšķirts. Bet ja atļaus viņiem kaut ko darīt kā Baznīcas kalpotājiem,
lai tiek izraidīts (izmests).
46. noteikums
Bīskapu vai presbiteri, kas
pieņēmuši herētiķu kristību vai upuri, pavēlam izraidīt (izmest). Kāda daļa Kristum ar beliaru (velnu);
vai kāda daļa taisnam (ticīgam) ar netaisnu (neticīgu)[18].[19]
47. noteikums
Bīskaps vai presbiters, ja
kristīs tādu, kurš patiesībā jau ir kristīts, vai ja nenokristīs tādu, kas no
nešķīstiem pazemots, lai tiek izraidīts (izmests) kā tāds, kas apsmej Kristu un
Kunga nāvi un neatšķir mācītājus no viltus mācītājiem.
48. noteikums
Ja kāds no pasaulniekiem,
padzinis savu sievu, paņems citu, vai cita padzītu, lai tiek nošķirts.
49. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
kristī nevis pēc Kunga nolikuma ,
Tēvā un Dēlā un Svētajā Garā, bet trijos, kam nav sākuma, vai trijos dēlos, vai
trijos mierinātājos, - lai tiek izraidīts (izmests).
50. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
pagremdēs nevis trīs reizes veicot Noslēpumu, bet vienu reizi, kas tiek dota
Kunga nāvē, lai tiek izraidīts (izmests). Jo Kungs nav teicis, kristījiet uz
Manu nāvi, bet: ejiet un māciet
visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā[20].
51. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, vai vispār svētā amatā esošs, nošķiras no laulības dzīves un gaļas
ēdieniem, un vīna, nevis atturības varoņdarba dēļ, bet nicināšanas dēļ,
aizmirsdams, ka visas lietas ir
labas, un ka Dievs, radīdams cilvēku, vīru
un sievu radīja, un tādējādi paļājot apmelo radību, - vai nu lai labojas, vai
lai tiek izraidīts (izmests) no svētā amata, un izraidīts (izstumts) no
Baznīcas. Tas attiecas arī uz pasaulniekiem.
52. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
nepieņems tādu, kas atgriežas no grēkiem, bet atstumj, lai tiek izraidīts no
svētā amata. Jo tas apbēdina Kristu, kas ir teicis: liels prieks ir debesīs par vienu
grēcinieku, kurš atgriežas[21].
53. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, svētku dienās neēd gaļu un vīnu, nicinot, nevis atturības
varoņdarba dēļ, lai tiek izraidīts (izmests), kā tāds, kas savā paša
sirdsapziņā ir sadedzis un ir par iemeslu daudzu kārdinājumam.
54. noteikums
Ja kāds no klēra ir redzēts ēdot
izklaides vietās (restorānā, krogā), lai tiek nošķirts, izņemot gadījumu, ja
viņš ceļā nepieciešamības dēļ atpūšas.
55. noteikums
Ja kāds no klēra ieriebis
bīskapam, lai tiek izraidīts. Lai
tavu ļaužu mutēs nav ļaunuma[22].
56. noteikums
Ja kāds no draudzes ieriebis
presbiterim vai diakonam, lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības.
57. noteikums
Ja kāds no klēra ļaudīm pasmejas
par klibu, kurlu, aklu vai kādu, kuram slimas kājas, lai tiek atšķirts
(izmests). Tas attiecas arī uz pasaulnieku.
58. noteikums
Bīskaps vai presbiters, kas
nerūpējas par savu draudzi un cilvēkiem un nemāca svēti dzīvot, la tiek
nošķirts. Ja viņš paliek savā nevīžībā un slinkumā, lai tiek padzīts (izmests).
59. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons nedod vajadzībā kādam no klēra nepieciešamo, tad tāds lai tiek
nošķirts. Ja viņš nelabojas, lai tiek izraidīts (izmests), kā tāds, kas savu
brāli nogalinājis.
60. noteikums
Ja kāds bezgodīgo grāmatas lasa
priekšā kā svētas grāmatas, tā darot ļaunu tautai un klēram, lai tiek izraidīts
(izmests).
61. noteikums
Ja kāds taisnais tiek apvainots
netiklībā, laulības pārkāpšanā vai kādā citā aizliegtā lietā un tiek pieķerts
to darot, tad lai tāds netiek ievests klērā.
62. noteikums
Ja kāds no klēra, nobijies no
jūda vai grieķa, vai herētiķa, atteiksies no Kristus vārda, lai tiek izstumts
no Baznīcas. Ja viņš atteiksies no Baznīcas kalpotāja vārda, lai tiek padzīts
no klēra. Bet ja viņš nožēlo grēku, tad lai tiek pieņemts kā pasaulnieks.
63. noteikums
Ja kāds, bīskaps vai presbiters,
vai diakons, vai jebkurš no svētā amata, ēdīs asiņainu gaļu vai zvēru saplosītu
gaļu vai maitu, lai tiek izmests. Jo aizliedz likums[23].
Ja ko tādu izdarījis parasts draudzes loceklis, lai viņš tiek nošķirts.
64. noteikums
Ja kāds no klēra būs redzēts
gavējam Tā Kunga dienā[24] vai sestdienā, izņemot vienu (Lielo
Sestdienu). Lai tiek izraidīts (izmests). Ja to dara pasaulnieks, lai tiek
nošķirts.[25]
65. noteikums.
Ja kāds no klēra vai
pasaulniekiem ieies lūgties jūdu sinagogās vai pie herētiķiem, lai tiek
izmests, gan no svētā amata, gan no svētās draudzes kopības.
66. noteikums.
Ja kāds no klēra strīda laikā
iesitīs un ar vienu sitienu nositīs, lai tiek izmests par savu neatbildību
(bezkaunību). Bet ja to izdara kāds no pasaulniekiem lai tiek nošķirts.
67. noteikums.
Ja kāds ir izvarojis nesaderinātu
jaunavu, lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības. Neļaut viņam ņemt citu sievu,
bet jāprec tā pati, kuru ir izvarojis, kaut arī tā būtu bijusi ubadze (krople).
68. noteikums
Ja kāds bīskaps, presbiters vai
diakons pieņem no kāda otrreizēju roku uzlikšanu, lai tiek atstādināts no svētā
amata gan viņš, gan tas, kurš rokas uzlicis, izņemot tikai, ja ir skaidri
zināms, ka tam herētiķi rokas uzlikuši. Jo kristīts vai iesvētīts (ar roku
uzlikšanu) no tādiem nevar būt nedz ticīgs (taisns), nedz Baznīcas kalpotājs.
69. noteikums
Ja kāds bīskaps, prezbiteris vai
diakons, vai ipodiakons, vai lasītājs, vai dziedātājs negavē Svētajā
Četrdesmitdienu gavēnī pirms Pashas (Lieldienām) vai trešdienā, vai piektdienā,
lai tiek izraidīts (izmests). Par attaisnojumu var būt tikai kādas miesas
kaites. Ja negavē pasaulnieks, lai viņš tiek nošķirts.
70. noteikums
Ja kāds bīskaps, prezbiteris vai
diakons, vai kāds no klēra saraksta esošiem gavē ar jūdiem vai ar viņiem svin
vai pieņem no tiem viņu svētku dāvanas, piemēram, neraudzētās maizes vai ko
līdzīgu, lai tiek izraidīts (izmests). Ja to dara pasaulnieks, lai tiek
nošķirts.
71. noteikums
Ja kāds kristietis atnesis eļļu
uz pagānu dievnamu vai jūdu sinagogu viņu svētku dienās vai aizdedzinās sveci,
lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības (sadraudzes).
72. noteikums
Ja kāds no klēra vai
pasaulniekiem no Svētās Baznīcas nozags vasku vai eļļu, lai tiek nošķirts no
baznīcas kopības (sadraudzes), un pieliek piecas reizes vairāk nekā bija
paņēmis.
73. noteikums
Zelta un sudraba trauku, kas ir
iesvētīts, vai aizkaru, lai neviens vairs nepiesavinās savai lietošanai. Tas ir
pret likumu. Ja kāds šajā tiks ieraudzīts, lai tiek sodīts ar nošķiršanu.
74. noteikums
Bīskapam, kas tiek apvainots no
uzticības cienīgiem cilvēkiem kaut kādā lietā, jātiek citu bīskapu izsauktam;
un ja viņš ieradīsies un atzīsies, vai tiks atzīts par vainīgu, lai tiek
noteikta epitīmija[26].
Bet, ja tiek aicināts (izsaukts) un nepaklausa, un neierodas, tad lai tiek
aicināts otro reizi caur diviem sūtītiem bīskapiem. Ja arī tad nepaklausa, tad
lai tiek aicināts trešo reizi caur diviem sūtītiem bīskapiem. Bet, ja tas
necienot neieradīsies, tad Sanāksme[27] rīkosies pēc saviem ieskatiem, pieņems
lēmumu bez viņa klātbūtnes, lai viņš neiedomājas gūt kādu labumu no tiesas
bēgot.
75. noteikums
Ja pret bīskapu liecina
herētiķis, to nepieņemt, bet arī ar vienu taisno nav pietiekami. Lai no divu vai triju liecinieku mutes
katrs vārds tiek apstiprināts[28].
76. noteikums
Bīskapam nepiedien, izdabājot
brālim vai dēlam, vai citam radinieka, iesvētīt bīskapa amatā cilvēku, kuru
viņš pats vēlas. Nav pareizi radīt mantiniekus bīskapa amatam un Dieva īpašumu
atdod par dāvanu cilvēku iegribai. Nedrīkst Dieva baznīcu nodot mantinieku
varai. Ja kāds to izdara, lai šī iesvētīšana amatā tiek uzskatīta par nederīgu,
un pats tiek sodīts ar nošķiršanu.
77. noteikums
Ja kāds ir bez acs vai ir
traumētām kājām, bet ir cienīgs būt par bīskapu, tad lai viņš tāds arī ir. Jo
miesas trūkumi nepadara viņu necienīgu, bet dvēseles netikumi (netīrumi,
nešķīstība).
78. noteikums
Bet akls vai kurls lai nav
bīskaps, ne tāpēc, ka ir necienīgs (apgānīts), bet lai nebūtu grūtības
(šķēršļi, kavēkļi) darot Baznīcas lietas.
79. noteikums
Ja kādam ir ļauns gars, lai
netiek pieņemts klērā, bet arī ar taisnajiem (ticīgajiem) lai nelūdzas. Bet,
kad būs atbrīvots no tā, lai viņš tiek pieņemts pie taisnajiem (ticīgajiem) un
ja cienīgs arī klērā.
80. noteikums
Tādu, kas atgriezies no
pagāniskas dzīves un tiek kristīts vai no grēcīga dzīves veida atgriezušos
cilvēku nav labi uzreiz iecelt bīskapa amatā. Jo nav tiesīgs vēl nepārbaudītam
būt par skolotāju citiem, ja nu vienīgi pēc Dieva žēlastības tas nokārtosies.
81. noteikums
Mēs teicām, ka nepiedien bīskapam
vai presbiteriem nodoties laicīgiem amatiem, tai pat laikā nepildot Baznīcas
lietas. Un tā, lai tiek pārliecināts to nedarīt vai tiek izraidīts (izmests), jo nevar kalpot diviem kungiem[29], kā
teikts Kunga novēlējumā.
82. noteikums
Neatļaujam klērā iecelt vergus
bez viņu kungu ziņas, viņu saimniekam par apbēdinājumu. Jo no tā rodas
nesaskaņas mājās. Bet, ja vergs ir cienīgs, ka viņu pieņem kādā Baznīcas kārtā,
kā tas bija ar mūsu Anīsimu un kungs piekritīs un atbrīvos un no nama atlaidīs,
tad lai tiek iecelts.
83. noteikums
Bīskaps, presbiters vai diakons,
kas trenējas kara lietās un grib abus amatus paturēt gan Romas kundzību
(priekšniecību), gan svēto amatu, lai tiek atstādināts no svētā amata, jo ķeizaram, kas ķeizaram pienākas un
Dievam, kas Dievam pienākas[30].
84. noteikums
Ja kāds ierieb ķēniņam vai
valdniekam netaisnīgi, lai cieš sodu. Ja kāds būs no klēra, lai tiek izraidīts
(izmests) no svētā amata. Ja tas ir pasaulnieks, lai tiek nošķirts no Baznīcas
kopības (sadraudzes).
85. noteikums
Jums visiem, pie klēra
piederošiem un pasaulniekiem teicamas (cienītas) un svētas lai būtu šādas Vecās
Derības grāmatas:
Mozus grāmatas – 5: Genesis,
Exodus, Leviticius, Numeri, Deuteronomium;
Jozuas, Navida dēla – viena;
Soģu grāmata – viena;
Rutes grāmata – viena;
Ķēniņu grāmatas – četras;
Paralipomena (tas ir gabali no
dienu grāmatas) – divas;
Ezras – divas;
Esteres grāmatas – viena;
Makabeju – trīs;
Ījaba – viena;
Psalmi – viena;
Salamana – 3: Pamācības,
Mācītājs, Dziesmu Dziesma.
Praviešu grāmatas – 12: Jesajas -
viena, Jeremijas - viena, Ecēchiēla - viena, Daniēla - viena.
Pāri visam jums tiek dots
aizrādījums, lai jaunie mācās no daudzskolotā Siraha gudrības.
Mūsējās, tas ir Jaunās Derības,
Evaņģēliji – 4: Mateja, Marka,
Lūkas, Jāņa;
Pāvila vēstules – 14;
Pētera – divas vēstules;
Jāņa – trīs;
Jēkaba – viena;
Jūdas – viena;
Klementa – divas vēstules.
Un nolikums jums, bīskapiem, no
manis, Klementa, teiktais četrās grāmatās (kuras nenākas pasludināt visu
priekšā tādēļ, ka viņās ir noslēpumi[31])[32],
un darbus mūsu Apustuliskos.
[4] Skaidrojums: Sievas izdzīšana
svētkalpotājiem tiek aizliegta tādēļ, kā skaidro Zonārs, ka tas izskatītos kā
laulības nopelšana. Tomēr bīskapu atturēšanās no laulības ir sens mantojums,
atkāpšanos no kura Sestais Vispasaules Koncils pamanīja tikai dažās Āfrikas
baznīcās un tūlīt pat aizliedza savā 12. noteikumā
[6] ticīgie – tie, kas ir kristīti un
pievienoti Baznīcas kopībai (atšķirībā no ticībā mācāmajiem, kam vēl nebija
atļauts piedalīties ticīgo ļaužu liturģijā un Vakarēdienā, un tiem bija
jāatstāj baznīca pēc priestera aicinājuma (šis aicinājums ir saglabājies
liturģijā līdz mūsdienām, bet vairs netiek ievērots))
[10] Šis apustuļu noteikums noteikts tiem,
kuri tāda veida laulībā ir stājušies vēl savā pagāna (elku kalpa) laikā, palika
šajā nelikumīgajā kopdzīvē arī kādu laiku pēc Kristības. Bet tie, kuri pēc
Kristības vairs nepalika tādā veida laulības kopdzīvē, tie, pēc Svētā
Aleksandrijas Teofila 5-tā noteikuma var būt ciešami (toleranti) klērā, tādēļ
ka pagāna dzīves grēks ir nomazgāts Svētajā Kristībā.
[19] Šis Apustuliskais noteikums attiecas
uz herētiķiem, kādi bija Apustuļu laikā, kas kaitēja galvenajām dogmām par
Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, un par Dieva Dēla iemiesošanos. Par cita veida
herētiķiem turpmākos nolikumus piedāvā sekojoši
noteikumi: Pirmais Vispasaules Koncils, 19. noteikums; Laodiķijas 7,8. Sestais
Vispasaules Koncils 95. Vasil. Lielais 47.
Norādījumi svētajām un Baznīcas
lasīšanai nozīmētajām grāmatām satur vēl sekojoši noteikumi: Laodiķijas Koncils
60; Karf. 33. Tāpat arī svētā Atanāzija Svētku vēstule – 39-tie un Gregorija
Teologa un svētā Amfilohija dzejas.
[1] Bīskaps – likumīgs
apustuļu pēctecis
[2] Presbiters – burtiski „vecajs”, „virsnieks” –
priesteris.
[3] Kalpotāji – Psalmisti (psalmu lasītāji), piekalpotāji (ķesteri), dziedātāji
u.c.
[4] Skaidrojums: Sievas izdzīšana svētkalpotājiem
tiek aizliegta tādēļ, kā skaidro Zonārs, ka tas izskatītos kā laulības
nopelšana. Tomēr bīskapu atturēšanās no laulības ir sens mantojums, atkāpšanos
no kura Sestais Vispasaules Koncils pamanīja tikai dažās Āfrikas baznīcās un
tūlīt pat aizliedza savā 12. noteikumā
[5] Viņam dota svētība to
nedarīt, no kāda augstākstāvoša
[6] ticīgie – tie, kas ir
kristīti un pievienoti Baznīcas
kopībai (atšķirībā no ticībā mācāmajiem, kam vēl nebija atļauts piedalīties
ticīgo ļaužu liturģijā un Vakarēdienā, un tiem bija jāatstāj baznīca pēc
priestera aicinājuma (šis aicinājums ir saglabājies liturģijā līdz mūsdienām,
bet vairs netiek ievērots))
[7] Klērs – svētkalpotāji
(diakoni, presbiteri – priesteri, bīskapi).
[8] Pasaulnieks – мирянин, draudzes loceklis, kas nav
svētkalpotājs. Pasaulīgais – vairāk apzīmē tādu, kas nav Baznīcā.
[9] Diacēze – епархия, kalpošanas apgabals.
[10] Šis apustuļu noteikums noteikts tiem, kuri tāda veida laulībā ir stājušies
vēl savā pagāna (elku kalpa) laikā, palika šajā nelikumīgajā kopdzīvē arī kādu
laiku pēc Kristības. Bet tie, kuri pēc Kristības vairs nepalika tādā veida
laulības kopdzīvē, tie, pēc Svētā Aleksandrijas Teofila 5-tā noteikuma var būt
ciešami (toleranti) klērā, tādēļ ka pagāna dzīves grēks ir nomazgāts Svētajā
Kristībā.
[11] Noslēpumi – Sakramenti (Sv. Kristība, Sv. Vakarēdiens, Eļļas svaidīšana,
Grēksūdzes noslēpums, Laulība, Iesvētīšana par svētkalpotāju un Iesvētīšana par
mūku).
[12] Naum.1:9
[13] 1.Pēt. 2:23
[14] Ap.dar. 8:18-23
[15] Arhibīskaps, metropolīts,
patriarhs.
[16] Ipodiokons– apakšdiakons.
[17] Herētiķis – maldu mācību piekritējs, mācītājs.
[18] 2.Kor.6:14-15
[19] Šis Apustuliskais noteikums attiecas uz herētiķiem, kādi bija Apustuļu
laikā, kas kaitēja galvenajām dogmām par Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, un par
Dieva Dēla iemiesošanos. Par cita veida herētiķiem turpmākos nolikumus
piedāvā sekojoši noteikumi: Pirmais Vispasaules Koncils, 19. noteikums;
Laodiķijas 7,8. Sestais Vispasaules Koncils 95. Vasil. Lielais 47.
[20] Mat.28:19
[21] Lk. 15:7,10
[22] Ap.d. 23:5
[23] Ap.dar. 15:20,29
[24] Augšāmcelšanās dienā, svētdienā.
[25] Gavēņa atļaušanas pakāpe sestdienā un svētdienā tiek noteikta Baznīcas nolikumā
un parasti tiek atļauts vīns, eļļa, barības uzņemšana pēc Liturģijas, bez
turpināšanas neēst līdz 3/4 no dienas.
[26] Epitīmija – lāsts.
[27] Собор
[28] Mt. 18:16
[29] Mt. 6:24; (Lk. 16:13)
[30] Mt. 22:21; (Mk. 12:17; Lk. 16:13; Lk 20:25)
[31] таинственно
[32] Attiecībā uz apustuliskajiem sūtījumiem, ko uzrakstījis Klements, laiks un
Dieva providence atklāja vajadzību pēc jauniem noteikumiem, kuri ir otrie
Sestajā Vispasaules Koncilā.
Norādījumi svētajām un
Baznīcas lasīšanai nozīmētajām grāmatām satur vēl sekojoši noteikumi:
Laodiķijas Koncils 60; Kart. 33. Tāpat arī svētā Atanāzija Svētku vēstule –
39-tie un Gregorija Teologa un svētā Amfilohija dzejas.