ETO YA - APOKALIPSIS

PROTESTANTIEM PAR PAREIZTICĪBU trešais turpinājums

Diakons Andrejs Kurajevs
PROTESTANTIEM PAR PAREIZTICĪBU
Kristus mantojums

1. Interpretāciju konflikts

(turpinājums)

Kādai jābūt mūsu attieksmei pret tiem Vecās Derības  priekšrakstiem, kurus Jaunās Derības teksti  tieši neapstiprina, bet arī nenoliedz?

Es ieteiktu vērst savu uzmanību uz to, vai jūsu sarunu biedrs savas pozīcijas apstiprināšanai lieto tikai Vecās Derības citātus, vai viņš vispirms balstās uz Jauno Derību. Piemēram, adventisti  un Jehovas liecinieki, uzstājot uz to, ka cilvēka dvēsele mirst līdz ar ķermeņa nāvi, piesauc atbilstošos Bībeles citātus. Bet visi tie ir no Vecās Derības, tas ir no pirms evaņģēlija laikmeta. Šeit ir jāvaicā: vai tiešām nekas nav izmainījies cilvēku pēcnāves likteņos ar Glābēja atnākšanu[14]? Un kāpēc šie nāves sludinātāji nepievērš uzmanību tam, ko redz noslēpumu redzētājs Jānis, kad noņēma „piekto zīmogu”?  „Es redzēju zem altāra to dvēseles, kuri nokauti Dieva vārda un liecības dēļ, kas bija viņiem. Tad viņi brēca stiprā balsī, sacīdami: "Cik ilgi, svētais, patiesīgais Valdītāj, Tu netiesāsi un neatriebsi mūsu asinis pie tiem, kas dzīvo virs zemes?"  Un viņiem katram tika dotas baltas drēbes un sacīts, lai atdusas vēl īsu laiku, kamēr pilns būs darba biedru un viņu brāļu skaits, kas vēl tiks nokauti kā viņi paši’’ (Atkl. 6,9-11). Tās nebūt nebija augšāmcēlušos ļaužu dvēseļu saruna pēc vispārējās mirušo augšāmcelšanās (jo pēc  vispārējās Augšāmcelšanās vairs nebūs kristiešu vajāšanu, bet šeit tiek runāts par mocekļiem, kurus vēl nogalinās). Tas nepārprotami vēl ir starpbrīdī starp Kunga divām atnākšanām, tas ir mūsu vēstures  laikā, “mūsu ērā”. Mēs redzam, ka ļaužu dvēseles: a) ir dzīvas;   b) viņas apzinās pašas sevi; c) viņas atceras, kas ar viņām notika virs zemes; d) viņas redz, kas tagad notiek virs zemes – redz, ka viņu bendes dzīvo labi; e) šis redzējums izsauc viņām pašu dzīvāko reakciju, neatstāj viņas vienaldzīgas; f) viņām ir tiesības griezties pie Dieva, un beidzot g) Dievs dzird viņu lūgumus (kaut arī šajā gadījumā neizpilda, jo viņos tomēr bija ne visai tikumiski labdabīga vēlēšanās atriebties). Tātad pareizticīgo tradīcija griezties pie mirušajiem svētajiem kā pie dzīvajiem un kā spējīgiem lūgt par mums, palikušajiem uz zemes, pie Debesu Troņa, bibliski ir attaisnota[15].

Ja kāds autors vai sludinātājs savas koncepcijas pamatošanai min tikai Vecās Derības citātus, tas jau ir  aicinājums uzmanīties. Kāpēc tāda sakoncentrēšanās uz “veco”?  Par šo tēmu nav tekstu Jaunajā Derībā? Bet varbūt, paša Evanģēlija klusēšana par šo priekšmetu ir daudz svarīgāka par visiem vecās derības vārdiem par to?

Tā, piemēram, sirdssk. Volockas Josifs pierāda iespējamību un pat nepieciešamību sodīt ar nāvi maldu mācītājus ar atsauksmēm uz Veco Derību (Иосиф Волоцкий „Просветитель”, 13). Bet Evanģēlijā taču nav aicinājuma sodīt ar nāvi savus oponentus. Jaunajā Derībā ir garīgās cīņas apraksti - kad pēc apustuļu lūgšanām Kungs, dzīvības un nāves Pavēlnieks, aizstāvēja dzimstošo Baznīcu un pieskārās ar nāvi tās ienaidniekiem. Apustuļi taču nevienu nesadedzināja un nenonāvēja ar zobenu… Sirdsskaidrais Josifs nesaredz šo atšķirību, sajauc kopā vienuviet senā Izraēla fiziskās slepkavības un apustuļu garīgo cīņu, no tā izsecinot  inkvizīcijas pieļaujamību. Aizvolgas stareci visai taisnīgi iebilst uz stingrības piemēriem, kurus piesauc Josifs no Vecās Derības vēstures: ‘’Tas bija vecajā likumā, mums taču jaunajā svētībā Valdnieks ir devis kristīgu mīlestību, nenosodīt brālim brāli: netiesājiet un paši netiksiet tiesāti… Ja tu pavēli, ak Josif, brālim sagrēkojušo brāli nogalināt, tad tas drīzāk būs „sabatisms” un vecā derība, ko Dievs neieredz’’ (Хрущов И. Исследование о сочинениях Иосифа Санина преподобного игумена Волоцкого М., 1868, lpp. 188-189.). Apustuļu lūgšanu piemēri, kas izglāba Baznīcu no maldu mācībām, ko piemin Josifs, liek stareciem ļoti trāpīgi iebilst: nu ko, tad pats tā arī palūdzies! Kāpēc gan aicināt bendi?[16] Ja mēs atsauksimies uz Veco Derību, lai attaisnotu inkvizīciju, labāk tad jau dosim katram garīdzniekam pa lācenei. Lai tā nogalinātu visus maldu mācītājus, kuri būtu viņas ceļā - kā tas bija ar Elīsu…